What happened

The Taskforce on Nature-related Financial Disclosures (TNFD) published its 2026 Status Report in September. It counts 802 TNFD Adopters, organisations that have publicly committed to report on nature in line with its recommendations, up from 620 a year earlier. Financial institutions among them have an estimated USD 26.6 trillion of assets under management. Separately, the TNFD's own analysis of published reports suggests over 1,000 organisations in 56 countries now make at least some TNFD-aligned disclosure, double the year before. ESG Today reported the figures on 16 October 2026.

Two standard setters are now building on that work:

  • ISSB, uz kura klimata standarta balstīti Apvienotās Karalistes ilgtspējas standarti, paziņo, ka 2026. gada 22. oktobrī publicēs projektu, ierosinot prakses paziņojumu par ar dabu saistītas informācijas atklāšanu. Tas balstās uz TNFD darbu un ir atvērts komentāriem līdz 2027. gada 19. februārim.
  • ISO, kā norāda TNFD, 2026. gada septembrī apstiprināja priekšlikumu izstrādāt standartu, kas balstīts uz TNFD LEAP novērtēšanas pieeju. Darbu paredzēts sākt 2026. gada pēdējā ceturksnī un pabeigt 2028. gadā.

The timing is deliberate. COP17, the meeting of the UN Convention on Biological Diversity, runs in Yerevan, Armenia, from 19 to 30 October 2026. One of the targets governments agreed in 2022, Target 15, asks them to make sure large companies and financial institutions monitor, assess and disclose their risks, dependencies and impacts on biodiversity, including along their supply and value chains.

What it means for a small UK supplier

Nekas no šī neuzliek juridisku pienākumu mazajam uzņēmumam. TNFD ir brīvprātīgs, ISSB priekšlikumi ir apspriešanā, un Apvienotā Karaliste nav ierosinājusi nekādus noteikumus par dabas pārskatiem mazajiem uzņēmumiem. Par pašu ietvaru lasiet mūsu vienkāršā valodā rakstīto TNFD ceļvedi mazajiem uzņēmumiem.

The effect comes through your customers, the same way carbon did. A large company that has signed up to TNFD has to say how its supply chain depends on and affects nature. It can only do that with information from suppliers, so the questions travel down the chain. In practice, expect four topics to appear next to the carbon questions you already get:

  • Zeme: kur atrodas jūsu objekti un vai kāds no tiem ir upju, aizsargājamo teritoriju vai ūdens trūkuma vietu tuvumā.
  • Ūdens: cik daudz izmantojat (no ūdens rēķiniem) un cik daudz atgriežas kanalizācijā.
  • Atkritumi: radītās tonnas pa veidiem un kur katrs nonāk – poligonā, sadedzināšanā vai pārstrādē.
  • Izejvielu iegāde: kādi ir jūsu galvenie materiāli un no kurienes tie nāk, īpaši koksne, papīrs, pārtika un viss, kas audzēts vai iegūts.

Not every adopter will ask straight away, and many questionnaires will start with a single yes or no question. But the direction is clear, and answering with real figures is easier than starting from scratch when a tender is due.

What to do now

  1. Uzskaitiet savus objektus ar adresēm. Atrašanās vieta ir pirmais, kas vajadzīgs jebkuram ar dabu saistītam jautājumam.
  2. Iegūstiet gada ūdens rēķinus. Mūsu rakstā par ūdens patēriņu jūsu oglekļa pēdā parādīts, kā tos pārvērst kubikmetros un emisijās.
  3. Prasiet atkritumu apsaimniekotājam tonnāžu pa veidiem un galamērķiem. Skatiet atkritumu emisijas no līgumslēdzēja datiem.
  4. Pierakstiet galvenos materiālus un to izcelsmi. Sākumam pietiek ar īsu piecu svarīgāko sarakstu.
  5. Saglabājiet konsekventas atbildes par oglekli. Mūsu ceļvedis par to, ko darīt, kad klients pieprasa oglekļa datus, aptver šo pašu anketu oglekļa daļu.

Where the nature numbers and the carbon numbers meet

Waste shows how one set of figures answers both questions. An illustrative business sending 10 tonnes of general commercial waste to landfill produces 5.21 tonnes CO2e with the 2026 government factors (520.58023 kg CO2e per tonne). Sent for incineration with energy recovery instead, the same waste is 0.05 tonnes (4.65358 kg per tonne), a cut of about 5.16 tonnes a year. The tonnes are what a nature questionnaire asks for; the destination is what changes the carbon.

How Carbon Recycling helps

Carbon Recycling ir oglekļa pārskatu rīks, nevis bioloģiskās daudzveidības novērtējums. Tas glabā ierakstus, no kuriem sākas jautājumi par dabu. Katram objektam norādāt adresi un pasta indeksu, pēc tam reģistrējat piegādāto ūdeni, notekūdeņus un atkritumus pēc materiāla un apstrādes veida līdzās enerģijai un braucieniem. Katrs ieraksts tiek pārrēķināts CO2e ar valdības faktoriem un glabāts pa gadiem, ar pārskatu katram objektam. Kad klienta anketā jautāts par ūdeni vai atkritumiem, daudzumi un to emisijas jau ir pieejami, un bezmaksas atbilžu krātuve piegādātāju anketām sagatavo parauga atbildes uz blakus esošajiem oglekļa jautājumiem.